Zinātne vai muļķības

Lojāli un neuzpērkami? Vai tādi ir policijas suņi, kurus nekādi nevar apmānīt? Vai tomēr arī suņiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir savas labās un sliktās dienas? Cik patiesības jokos, ka narkotiku meklētāji suņi tās tik sekmīgi meklē tikai tāpēc, ka par to atalgojumā paši dabū nedaudz no atrastās vielas un būtībā ir nedaudz narkomāni? Vai suns "velna salātus" meklē arī ārpus darba laika? Un kā ar bailēm – vai suņi tiešām spēj tās saost? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē turpinām iepriekš aizsākto tēmu – kā strādā "Latvijas CSI" jeb noziegumu vietu izmeklētāji? Taču nu jau ar specifiku, pievēršoties tieši policijas suņu un odoroloģijas ekspertu darbam. Viesos Evija Krūmiņa, Gints Vuškāns un suns Apollo Dark. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Viens "ibītis" pret sāpošu galvu, otrs pret velkošo smeldzi ceļa locītavā, bet trešais pa virsu tīri tā – nelielam taktiskam pārsvaram cīņā pret sāpēm. Un to visu noskalot ar karsto dzērienu, kura sastāvā ir paracetamols. Šajā epizodē kopā ar ekspertiem spriežam, kāpēc daļa sabiedrības pret bezrecepšu medikamentu lietošanu saskaņā ar instrukciju attiecas visai bezrūpīgi, un kādas tam var būt sekas. Epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, speciālisti atgādina – zāles nav konfektes. Un vispār arī konfektes nevajadzētu bērt mutē ar saujām.

Vai bez gaļas uzturā var dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi? Un ne tikai bez gaļas, bet bez jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Kas ir pirmās pazīmes, ka tu ar savu veģetāro vai vegāno uztura režīmu dari sev pāri? Vai tieši pretēji – kā zināt, ka esi iebraucis grāvī ar pārmērīgu gaļas ēšanu? Kā ar bērniem – veģetārs vai vegāns uzturs netraucēs normālai augšanai? To šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē mums palīdzēja skaidrot uztura zinātniece un fitnesa trenere Kristīne Zemdaugaviete. Viņai studijā pievienojās uztura speciālists un mikrobioma pētnieks Ansis Zauers. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Dopamīnu bieži dēvē par laimes vai baudas hormonu. Šķiet tik vienkārši – ja kāds ir nelaimīgs, vienkārši trūkst dopamīna. Un ir taču arī preparāti, kuru efekti ir līdzīgi dopamīna iedarbībai. Tad kāpēc mums nav pilna pasaule ar nemitīgi laimīgiem cilvēkiem? Jo viss, kā jau allaž, nav tik vienkārši. Un daži izvēlas iet tieši pretējo ceļu, ievērojot tā dēvētos dopamīna gavēņus vai detoksus, lai "restartētu" savu dopamīna līmeni. Par šādu praksi bieži lasāms veselības tematikai veltītos portālos, bet kā tur īsti ir – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" mums skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags un pētniece Agnese Ušacka, kas specializējas neirozinātnē. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Atceries laiku, kad atbloķēji telefonu, ar rādītājpirkstu ekrānā punktiņu režģī uzvelkot kādu noteiktu musturu? Vai katru reizi rakstīji PIN kodu? Mēs atceramies, bet negribam – šobrīd atbloķēt ierīci ir daudz ērtāk. Pietiek parādīt telefonam savu seju. Taču cik droša ir biometriskā autentifikācija? To sarunu festivālā "Lampa" prasījām ekspertiem "Zinātne vai muļķības" sarunā, kas tapusi sadarbībā ar e-parakstīšanas risinājumu "Dokobit by Signicat".

"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to, ka dzert drīkst tikai novārītu krāna ūdeni, un labāk jau vispār braukt uz tuvāko avotiņu un sapildīt pudelēs visai nedēļai. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Sandis Dejus un Inga Retiķe vieš skaidrību par visu, kas saistīts ar dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar miega speciālistēm Martu Celmiņu un Natāliju Bērziņu pētām sapņu pasauli. #sif_maf2024

Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksāmenu laikā ar Latvijas Universitātes profesoriem Jurģi Šķilteru un Baibu Martinsoni spriežam, kā labāk un efektīvāk mācīties un saprast izlasīto. #sif_maf2024