Zinātne vai muļķības

Vai Latvijai ir savas vietnes tumšajā tīmeklī (dark web)? Kas tur vispār notiek. Vai parastam cilvēkam ir kāds labs iemesls tur līst? Festivālā "Lampa" ielūkojāmies tīmekļa tumšākajos kaktos kopā ar kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un juristi Guntu Bambāni.

Laika maz, jautājumu daudz, taču centāmies vienā epizodē iespiest tik daudz, cik vien bija iespējams. Viesos divas pediatres, kas atbild uz visiem mūsu un jūsu jautājumiem par būtiskāko, ģimenē ienākot mazulim. Ko darīt, ko nekādā gadījumā nedarīt? Vai mājdzemdības 21. gadsimtā ir laba doma? Vai mātes piens vienmēr būs labāks par piena maisījumu? Kā nomierināt niķīgu zīdaini un vai diendusas bērnam ir obligātas? 

Vai tas būtiski mainītu kara gaitu Eiropā, ja nacisti pirmie būtu tikuši pie atombumbas? Vai vispār kāds no nacistu brīnumieročiem jeb Wunderwaffe bija arī efektīvs, vai tie visi vairāk bija propaganda nekā kaujā noderīgi rīki? Kuri ir paši labākie, bet kuri – paši stulbākie nacistu brīnumieroči? Beidzot arī "Zinātne vai muļķības" saņēmās pievērsties tematam, ko jau desmitgadēm ilgi turpina malt gandrīz katrs populārzinātniskais žurnāls un raidījums. Ja tu nezināji, kas ir Kugelpanzer, mēs tev pastāstīsim!

Kāpēc Latvijai vispār vajag radīt savus mākslīgā intelekta (MI) rīkus, ja pasaulē jau ir neskaitāmas alternatīvas, kas turklāt nemaksā pārāk dārgi? Vai šādu rīku darbināšana mums būs izdevīga? Klausītāji iesūtītajos jautājumos pajokoja, vai nebūtu jāsāk uztraukties par Drīdža ezera dziļumu zinot, cik bieži MI rīku darbināšanu saista ar pārmērīgu ūdens resursu patēriņu. Ko MI jomā attīsta Latvija, un ar ko "Tet GPT" būtu labāks par visiem zināmo "Chat GPT" – to skaidrojam šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "Tet".

Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē pētnieki Nils Rostoks un Jānis Ancāns mums atklāj, vai ģenētiski modificēta pārtika ir kaitīga. Un cik lielas izredzes ir īstenot raidījuma vadītāja Jāņa sapni par milzīgu melleni?
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms jeb tā dēvētie ulmaņlaiki bija "zelta laikmets" Latvijas vēsturē? Ekonomisks uzplaukums, laimīga dzīve un saliedēta, vienota latviešu tauta? Taisnība vai tomēr mīts – to prasījām vēsturniekam Kārlim Silam un uztveres pētniekam Jurģim Šķilteram.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Pirms četrām desmitgadēm daudzu prātos uzticība kodolenerģijai saļodzījās. 1986. gada 26. aprīļa naktī eksplodēja Čornobiļas Atomelektrostacijas 4. reaktors, kas aizvien ir lielākais šāda veida incidents vēsturē. Arī tiem, kas tobrīd vēl nebija dzimuši, par šo katastrofu ir savs viedoklis – Čornobiļa ir bēdīgi slavena, un vēl vairāk to popularizēja 2019. gadā iznākušais HBO seriāls. Taču raidījuma “Zinātne vai muļķības” komandai bija iespēja parunāt ar kādu, kas pirms 40 gadiem tur bija – eksprezidents un ārsts Valdis Zatlers 1986. gada maijā tika nosūtīts uz katastrofas zonu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Kas notiktu, ja kāda nedraudzīga valsts pēkšņi tiktu pie praktiski izmantojama kvantu skaitļotāja. Vai visu šobrīd ar šifriem droši pasargātu informāciju varētu uzlauzt? Par kvantu skaitļotājiem un kvantu kriptogrāfiju sarunājāmies ar izcilo matemātiķi un kvantu skaitļošanas pētnieku Andri Ambaini, kā arī "Tet" galveno tehnoloģiju direktoru Dmitriju Ņikitinu.Šī "Zinātne vai muļķības" epizode tapusi sadarbībā ar "Tet".