Zinātne vai muļķības

Visdrošākā sēdvieta lidmašīnā un lidojuma režīms telefonos. Pētām aviācijas mītus

Vai ir nozīme, kurā vietā sēdi lidmašīnā, ja nu tieši šis reiss ir viens no tiem ļoti retajiem nelaimīgajiem gadījumiem, kad lidmašīna krīt vai piloti veic ārkārtas piezemēšanos? Cik ilgi vēl mums pacelšanās un nosēšanās laikā būs telefonos jāslēdz lidojuma režīms – vai tam vispār ir kāda nozīme? Kāpēc bagāža reizēm uz galamērķi ceļo ar citu reisu un kāpēc aviodzinējos ar lieglabaliem šauj iekšā vistas? Uz šiem un citiem interesantiem jautājumiem “Zinātne vai muļķības” epizodē par aviāciju atbild nozares speciālisti Māris Gorodcovs un Andis Bukonts. #sif_maf2024

Kā atpazīt un sadzīvot ar narcisu

Pašpārliecinātība un spēja sevi mīlēt vai narcistiski personības traucējumi? Kur novelkama robeža? Cik bieži sabiedrībā vispār sastopami īsti narcisi, un kāpēc cilvēkiem patīk citiem “karināt birkas” un katru, ar kuru neizdodas sadarboties vai saprasties, saukt par narcisu? Bet – ja nu sanākusi darīšana ar īstu narcisu, kā uzvesties un kā tikt galā? Vai narcisi var dibināt harmoniskas ģimenes, un kas notiek, ja satiekas divi narcisi? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam psihiatrus Lieni Sīli un Māri Taubi. #sif_maf2024

Kā dabūt vai nepazaudēt darbu mākslīgā intelekta laikmetā

Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija “cilvēks, kas māk datorus”. Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un izzudīs vairums profesiju. Cilvēki kļūšot lieki. Citi mierina – spējām no skaitīkļiem tikt līdz kalkulatoram, bet no kalkulatora līdz datoram, un arī šoreiz notiks tieši tāpat. Pielāgosimies, jo MI nav tikai īslaicīgs trends. Tas ir uz palikšanu. Par MI ēru darba vidē šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam datorzinātnieku un organizāciju psiholoģi. #SIF_MAF2024

Kā strādā "Latvijas CSI"? Iztaujājam noziegumu vietu izmeklētājus

Cik daudz var pateikt no viena mata, kas atrasts nozieguma vietā? Vai DNS testi ir drošs veids noziedznieka identificēšanai? Vai tiesu eksperti arī dzīvē spēj visu un tikpat ātri, kā to rāda CSI un citos līdzīgos detektīvseriālos – ierodas nozieguma vietā, paņem dažus paraugus un pēc pāris stundām jau iespējamais vainīgais tiek aizturēts? Un kas tur īsti ir ar to poligrāfa testu jeb melu detektoru? Vai tas tiešām pieķer melos? Par to jautājām kriminālistikas speciālistam Viktoram Semjonovam un tiesu ekspertei Sigitai Silarājai. #sif_maf2024

Fetiši, kinki un "apmammotie" latviešu vīrieši – pētām seksualitāti

Vai ulmaņlaikos Latvijā bija BDSM, dažādi citi fetiši un kinki? Vai tomēr esam bijuši tikli un pelēki līdz pat mūsdienām? Sieviešu bieži piesauktais latviešu vīriešu kūtrums un nevēlēšanās iedziļināties dāmu vēlmēs – realitāte vai pārspīlēts stereotips? Un ko darīt attiecībās, kur viens partneris ir vērsts uz dažādām trakulībām un grib izmēģināt visu, bet otrs ir daudz konservatīvāks un atturīgāks. Vai kas tāds var strādāt ilgtermiņā? Svētkos, kad visā pasaulē svin mīlestību, par to arī runājam raidījuma "Zinātne vai muļķības" Valentīna dienas epizodē, kas tapusi sadarbībā ar intīmpreču veikalu "yesyes.lv".

Akupunktūra, reiki, kvantu dziednieki un sarkanie diedziņi ap roku – pētām apgaroto medicīnu

Sliktā enerģija ārā, labā enerģija iekšā! Pag, vai enerģija vispār var būt laba vai slikta? Un vai reiki dziedniecība strādā? Varbūt tu labāk vēlies, lai tev sadursta pilnu muguru ar adatiņām? Galu galā akupunktūra taču esot sena ķīniešu māksla, tāpēc gan jau ļoti efektīva. Un kā ar sarkano diedziņu ap roku? Vai tas nodrošina veiksmi un aizsardzību? Pie nedaudz modernākiem rīkiem pārejot – slavenās doktora Levina magnētiskās saites pret sāpēm locītavās no 90. gadiem un sarkano LED gaismiņu sejas maskas labākai ādai, kas populāras šobrīd – kas darbojas, kas var kaitēt? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē prasījām fizikas doktorei Virgīnijai Vītolai un informācijas uztveres pētniekam Mārtiņam Priedolam. #sif_maf2024

Ķiploki un vitamīni, pirts un ziemas peldes – kā labāk stiprināt imūnsistēmu

Kad aiz loga ziem... kaut kas līdzīgs rudenim janvārī, allaž pieaug interese par to, kā izvairīties no slimošanas. Protams, ka jāstiprina imūnsistēma! Šī frāze gada pirmajos mēnešos cirkulē sabiedrībā ne mazāk kā paši vīrusi, un katram ir kāds ieteikums. Ēd ķiplokus! Sarīvē ingveru ar medu un citronu! Ej pirtī un rūdies aukstā dušā. Pievienojies "roņiem" un pasēdi āliņģī! Lieto visus iespējamos vitamīnus! Kas no šiem ieteikumiem patiešām strādā, to raidījumā "Zinātne vai muļķības" prasījām profesorei imunoloģijā Inesei Mihailovai un ģimenes ārstei Gundegai Skruzei-Janavai. #SIF_MAF2024

Pērkam elektroauto, bet domājam kā "fūru" šoferi. Viesos Pauls Timrots un Edgars Korsaks-Mills

Elektrodzinēju automašīnu industrija attīstās nevis lieliem soļiem, bet skriešus, taču uzskati par šiem spēkratiem aizvien tie paši, kas pirms pieciem un desmit gadiem. Ar tiem necik tālu netiksi, būs jādirn divas stundas pie uzlādes stacijas, baterija pēc pieciem gadiem jāizmet ārā, un galu galā arī nekāds videi draudzīgais braucamrīks tas nav, jo lielu bateriju ir tik neekoloģiska, ka jānobrauc sazin cik kilometri, lai atpelnītu "zaļās karmas" punktus. "Zinātne vai muļķības" pēc vairākiem gadiem atkal pievēršas elektroauto mītiem, studijā aicinot satiksmes kritiķi un raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu, kā arī "Elektrum" mobilitātes ekspertu Edgaru Korsaku-Millu. #SIF_MAF2024